Iepriekšējie pētījumi un mūsu pašu pieredze mums jau ir teikuši, ka kaķi spēj iemācīties paši savus vārdus. A aizraujošs pētījums no Japānas tomēr sniedz mums vēl dziļāku ieskatu kaķu izziņā. Kioto universitātes zinātnieku komanda nolēma noteikt, vai kaķi var iemācīties citu kaķu un pat cilvēku vārdus. Jaunais pētījums tika publicēts recenzētā zinātniskā žurnālā, un rezultāti maina veidu, kā cilvēki uztver mūsu kaķu mājdzīvniekus.
Runājot par dzīvnieku gudrībām, suņi parasti saņem visu atzinību. Tā ir taisnība, ka jūs varat apmācīt dažus suņus atpazīt un saistīt vārdus cilvēkiem un objektiem, taču tagad mēs zinām, ka šī prasme nav unikāla mūsu suņu draugiem. Faktiski vadošais pētnieks Saho Takagi norāda, ka mājas kaķi var iemācīties atpazīt vārdus bez jebkādas formālas apmācības.
Viņu pierādījumi liecina, ka kaķi mācās, vienkārši klausoties. Takagi teica: 'Es gribu, lai cilvēki zinātu patiesību.' Šķiet, ka kaķi neklausās cilvēku sarunās, bet patiesībā viņi to dara.
Lai nonāktu pie šāda secinājuma, japāņu zinātnieki novēroja 48 kaķu uzvedību. Kaķu subjekti dzīvoja vairāku kaķu mājsaimniecībās vai kaķu kafejnīcās, kur viņi regulāri socializējās ar citiem kaķiem un cilvēkiem. Katram kaķim datora ekrānā tika parādīts pazīstama kaķa (kaķa modeļa) attēls.
Kamēr attēls tika rādīts, īpašnieka balss ierakstā bija vai nu kaķa modeļa vārds, vai pavisam cits vārds. Pēc tam dzīvnieku zinātnieki novēroja kaķu uzvedību un noteica, cik ilgi viņi interesējas par attēlu.
Dati liecina, ka kaķi no mājsaimniecībām, kurās ir vairāki kaķi, ievērojami ilgāk skatījās datora ekrānā, kad ierakstā tika minēts vārds, kas nesakrīt ar kaķa modeli. Pētnieki uzskata, ka kaķus vairāk interesēja neatbilstošie attēli, jo viņi bija gaidījuši, ka dzirdēs noteiktu vārdu, un kļuva apjukuši un/vai ieinteresēti, kad pazīstamā balss teica citu vārdu.
Sekundārā eksperimentā pētnieki izmantoja to pašu koncepciju, lai uzzinātu, vai kaķi atpazīst cilvēku ģimenes locekļu vārdus. Atkal mājas kaķi šķita vairāk interesējušies par attēliem, kad izrunātais vārds nesakrīt ar pazīstamā cilvēka patieso vārdu. Dati arī liecina, ka šie rezultāti bija visizplatītākie kaķiem, kuri ir dzīvojuši kopā ar savām ģimenēm ilgāku laiku.
Rezultāti kaķiem, kas dzīvoja kaķu kafejnīcās, bija nepārliecinošāki. Tiek uzskatīts, ka tas ir tāpēc, ka kafejnīcu kaķiem ir mazāk iespēju mijiedarboties viens pret vienu. Viņi ir pakļauti daudz vairāk kaķu un cilvēku, taču viņu kopā pavadītais laiks parasti ir īss. Zinātnieki saka, ka iedarbības biežumam ir liela nozīme tam, vai kaķis uzzina cita vārdu.
Lai gan mēs nezinām, kā tas notiek, šis pētījums liecina, ka, jo ilgāk kaķis dzīvo kopā ar citiem kaķiem (un cilvēkiem), jo lielāka iespēja, ka viņi šos cilvēkus dabiski saista ar viņu pareizajiem vārdiem. Tas palīdz arī tad, ja mājsaimniecībā ir vairāki cilvēki, jo tas sniedz kaķim plašas iespējas redzēt mijiedarbību un absorbēt asociatīvo informāciju.
Ziņojuma autori rakstīja: Mūsu interpretācija ir tāda, ka kaķiem, kas dzīvo kopā ar vairāk cilvēkiem, ir vairāk iespēju dzirdēt vārdus, nekā kaķiem, kuri dzīvo ar mazāku cilvēku skaitu, un ka dzīvošana kopā ar ģimeni palielina šo pieredzi.
Pētījums ir tikai ieskats kaķu intelektā, taču atklājumi ir piesaistījuši dzīvnieku zinātnieku, uzvedības speciālistu un mājdzīvnieku īpašnieku uzmanību. Nākamreiz, kad domājat, ka kaķis neklausās, padomājiet vēlreiz.
Pastāv liela iespēja, ka mūsu kaķi iegūst daudz vairāk zināšanu, nekā mēs domājam. Viņi, iespējams, zina savu kaķu brāļu un māsu vārdus, un jūsu kaķi, iespējams, zina arī jūsu vārdu.
